jaunums
jaûnums [li. jaunùmas],
1) die Jugend:
Sprw. kuo jaunumā nemācies, ve̦cumā nepratīsi. krāj jaunumā, būs ve̦cumā. es ar savu jaunumiņu daždažādi izdziedāju BW. 959;
2) die Neuheit:
jaunums rada uotru vajadzību Konv. 2 967. nāk vēl dažādi sludinājumi, vietējie jaunumi A. XI, 617;
3) junger Trieb, Schössling:
(dadža) sakne, jaunumi un ziedu dibini ē̦dami Konv. 1 654.
Avots: ME II, 102
1) die Jugend:
Sprw. kuo jaunumā nemācies, ve̦cumā nepratīsi. krāj jaunumā, būs ve̦cumā. es ar savu jaunumiņu daždažādi izdziedāju BW. 959;
2) die Neuheit:
jaunums rada uotru vajadzību Konv. 2 967. nāk vēl dažādi sludinājumi, vietējie jaunumi A. XI, 617;
3) junger Trieb, Schössling:
(dadža) sakne, jaunumi un ziedu dibini ē̦dami Konv. 1 654.
Avots: ME II, 102