jājums

jâjums, im VL. oft d. Demin. jâjumiņš: der (beendete) Ritt: ve̦lns būs mans jājumiņš Etn. IV, 124. pazīst tautas jājumiņu asi kaltā kumeļā BW. 13481. neduod mani, māmuļīte, pirmā tautu jājumā BW. 14515. neatvēli tautiņām vienas reizes jājumā 15082.

Avots: ME II, 106