kalksnēt

kàlksnêt 2 - ẽju, intr., müssig stehen, trödeln: kuo tu te kalksni? Sessw., Bers., Lub., Wessen. [Zu kalksóti "опершись сидѣть, стоять", kalkine"ti "лѣниться".]

Avots: ME II, 142


kalksnēt

kàlksnêt 2 : vergeblich warten, quienen (kàlksnêt 2 ) Bērzgale, Kalupe, (kalksnêt) Warkl. (hier auch in der Bed. "Hunger und Durst leiden"): zirgs, kai siets pi kruoga, visu dienu kalksnēja Warkl. pie galda nesaukts; galda jeb kalksnē, vai kuo neatmetīs Bērzgale, Welonen. Vgl.

I kàlsnêt 2 .

Avots: EH I, 578