kārpināt

[I kârpinât 2 Ruj., die Kausativform zu kārpīties: kārpināt zirgu.]

Avots: ME II, 198


kārpināt

[II kārpināt (?) zirgu Bers., ="tērpināt zirgu (einem Pferde das Maul reinigen)".]

Avots: ME II, 198


kārpināt

‡ *III kārpinât, zu erschliessen ausatkārpinât.

Avots: EH I, 603