kāsulis
kãsulis (li. kosulỹs "Husten"),
1) der Husten
Kand. [in Dond. kãsals (aus * kãsuls od. * kãsls);
2) ein Hüstelnder, Schwindsüchtiger
C.: labāk ņēmu piržu sievu, nekâ kādu kāsulīti VL. [BW. 34929, 1 var.]
Avots: ME II, 205
1) der Husten
Kand. [in Dond. kãsals (aus * kãsuls od. * kãsls);
2) ein Hüstelnder, Schwindsüchtiger
C.: labāk ņēmu piržu sievu, nekâ kādu kāsulīti VL. [BW. 34929, 1 var.]
Avots: ME II, 205