kļũmêtiês, - ẽjuôs, mit Gerbrechen, Unglück, Unsegen behaftet sein: karītes rats kļūmējas, das Wagenrad ist fehlerhaft; man kļūmējas, ich spüre lauter Unglück U.

Avots: ME II, 240

kļũmêtiês: kad dabū ieduot kādas zâles pretī, tad tik ātri nekļûmējas ² Seyershof.

Avots: EH I, 626