kaņe̦pãjs [Wolmarshof, Bers., kaņepãjs Wolm., C.],

1) das Hanfelld;

2) gew. Pl. [Bei Manz. Lettus.
kaņepeji], der Hanf, die Hanfpflanzen: kaņepāji nemīstīti BW. 11203. es tev duošu linu kre̦klu kaņepāju (Var.: kaņepēju, kaņepāja, kaņipēja, kaņapēju) piedurknēm 21111. kaņupējas 2426.

Avots: ME II, 156

kaņe̦pãjs,

2): auch (mit -ep- ) Salis n. FBR. , 62, Ramkau, Sonnaxt.

Avots: EH I, 585