kaņepājs
kaņe̦pãjs [Wolmarshof, Bers., kaņepãjs Wolm., C.],
1) das Hanfelld;
2) gew. Pl. [Bei Manz. Lettus.
kaņepeji], der Hanf, die Hanfpflanzen: kaņepāji nemīstīti BW. 11203. es tev duošu linu kre̦klu kaņepāju (Var.: kaņepēju, kaņepāja, kaņipēja, kaņapēju) piedurknēm 21111. kaņupējas 2426.
Avots: ME II, 156
1) das Hanfelld;
2) gew. Pl. [Bei Manz. Lettus.
kaņepeji], der Hanf, die Hanfpflanzen: kaņepāji nemīstīti BW. 11203. es tev duošu linu kre̦klu kaņepāju (Var.: kaņepēju, kaņepāja, kaņipēja, kaņapēju) piedurknēm 21111. kaņupējas 2426.
Avots: ME II, 156