Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kaiminis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kaiminis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (2)

kaimine

‡ kaimine Warkl., die Nachbarin. kaiminis (unter kaĩmiņš): auch (mit ài 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, 77, Oknist n. FBR. XV, 175, Auleja, Warkl., Demin. voc. s. kaiminīt BW. 30580, 3, nom. plur. kaiminīši 19680; kaiminīši Lixna, die Nachbarsleute.

Avots: EH I, 574

kaimiņš

kaĩmiņš, [kaiminis">kaiminis L.], f. [kaimiņa Glück II Mos. 3, 22, Ruth 4, 17], kaĩmiņiẽne od. - ņene, - niẽte, [kaĩmĩte Gr. - Essern, Ahswikken, Ober - u. N. - Bartau, Rutzau], kaiminīša, kaimenīša BW. 32878, auch kaiminiece BW. 916, 3692, 14611, 6, der Bewohner desselben Dorfes, der Nachbar: Sprw. labāk labs kaimiņš, nekâ slikts draugs. kaimiņuos, in der Nachbarschaft. dieva kaimiņš, ein Betbruder, Pietist, harmloser Mensch Seew., n. U. Mit kaimiņš wird in Lettg., Bers., Nötk., AP. der Jude bezeichnet: kaimiņš nāk, kuo nu pirksim? Bers. [Nebst li. kaimýnas "Nachbar" zu ciemiņš, ciems (s. dies).]

Avots: ME II, 133