kairīgs
kaĩrîgs ,*
1) reizbar:
muokas... viņu padarīja jūtelīgu un kairīgu RKr. XII, 409;
2) reizend:
tā nebija vairs viņa, zemes veidā kairīgā Asp. Adv. kairīgi: ķirsis kairīgi pret pļavu sniedzas Rainis Gal s un sākums 41.
Avots: ME II, 134
1) reizbar:
muokas... viņu padarīja jūtelīgu un kairīgu RKr. XII, 409;
2) reizend:
tā nebija vairs viņa, zemes veidā kairīgā Asp. Adv. kairīgi: ķirsis kairīgi pret pļavu sniedzas Rainis Gal s un sākums 41.
Avots: ME II, 134