kaisīgs

‡ II kaisîgs, hitzig, leicht erzürnt Laidsen: ir gan tas k. cilvē̦ks, - tik ātri apvainuojas un dusmuojas.

Avots: EH I, 574


kaisīgs

kaisîgs *, flüchtig, sich leicht zerstreuend: mūs izgaiņās vējš kâ jūrmalas kaisīgās smiltis Sudr. E. A. XIII, 374.

Avots: ME II, 134