kalka

‡ II kal̂ka; comm.,

1) =kal̂cis Saikava: kuo stāvi te kâ k.? ģērbies!

2) verächtl. Bezeichnung für einen Menschen von hohem Wuchs
Meselau: tāds kâ k.

Avots: EH I, 578


kalka

kalka, die Krankheit: zirgam kalka pieme̦tusies Katzd. viņam ruokā ieme̦- tusies tāda kalka Katzd. [Aus Kolik?]

Avots: ME II, 142