kalnup
kalˆnup,
kalnupus, bergauf: aug kuoki, starp kuŗiem kalnup iet celiņš Lautb.
pagriezi acis uz lielceļu kalnup Sudr. E.
kalnupus teciņiem, lejupus apstājas Tr. III, 1129.
Avots: ME II,
144
kalnup
kalˆnup:
spērās k. kāds puika Janš. Līgava II, 7.
Avots: EH I,
578