kalnup

kalˆnup, kalnupus, bergauf: aug kuoki, starp kuŗiem kalnup iet celiņš Lautb. pagriezi acis uz lielceļu kalnup Sudr. E. kalnupus teciņiem, lejupus apstājas Tr. III, 1129.

Avots: ME II, 144


kalnup

kalˆnup: spērās k. kāds puika Janš. Līgava II, 7.

Avots: EH I, 578