kal̂nãjs, kalnãja Kauz., die Bergkette, der Höhenzug, das gebirge, das Gebirgsland: vai pazuda (guovis) miežājā, vai ābeļu kalnājā BW. p. 747. citi sabēga kalnājuos B. Vēstn.

Avots: ME II, 142

kal̂nãjs, ‡

2) Adj., = kal̂naîns: kalnāja zeme Warkl. k. tīrums ebenda.

Avots: EH I, 578