kàmpiêns (kam̃piêns Kand.),

1) der Griff:
čūska kampj bezdelīgu, bet kampiens neizduodas LP. I, 173;

2) eine Handvoll, soviel man mit einem Mal ergreifen kann:
viņa pasvieda katrai guovij pa kampienam Schnb.

Avots: ME II, 152

kàmpiêns,

1): je̦mdams pa četri, pieci kūļi kampienā Janš. Līgava II, 398;

2): ievirtis ugunskurā ve̦se̦lu kampienu lapuotu zaru Janš. Mežv. ļ. II, 255.

Avots: EH I, 582