kampstīt
kàmpstît, kam̃pstît K., auch kamstît [Glück II Mos. 11, 21], - u, - ĩju, freqn., tr., wiederholt greifen, haschen: kas pēc ē̦nas kampsta (grābstās) Sir. 34, 2. tas kamstīja ar ruokām uz visām pusēm Schnb. suns, ieticis kukņā, tūlīt kampstījis kaulus pa kaktiem LP. VI, 724.
Avots: ME II, 152
Avots: ME II, 152