kaņ̃ģerêt [C., PS.], -ẽju, tr.,

1) Pferde kurieren:
zirgus C. kaņģerēt ir zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt. tīrīt Lasd.;

2) peitschen,
mijuot zirgus jādelēt, pīckāt, tramdīt Lasd.;

3) lenken:
kaņģerē zirgu prātīgi, lai neiegāžamies grāvī Mar.; grundlos hin und her schickend keine Ruhe geben Ermes, Serbigal;

4) flicken, reparieren:
pulksteni Lasd. Refl. -tiês, sich kurieren U.

Avots: ME II, 157

kaņ̃ģerêt,

2) und

3): (ein Pferd) antreiben
Ronneb.; (ein Pferd) antreibend schlagen, zerren, wiederholt anrufen usw. Lems., Salis: man zirgs ne˙maz neklausīja, bija jākaņģerē vienā kaņgerēšanā Lems., ‡

5) "nuorāt bē̦rnus, lai nedzīvuo citiem pa kājām" Seyershof; ‡

6) "jaukt, maisīt" AP. ‡ Refl. -tiês,. sich energisch mit etw. abgeben, sich mühen, plagen
Seyershof: ar luopiem visādi kaņģerējās, bet kâ nebija, tâ nebija laime.

Avots: EH I, 585