kasējs
kasẽjs [li. kasė˜jas od. kasė´jas "Gräber"], einer, der harkt: mēs māsiņas kasējiņas sudrabiņa grābekļiem BW. 28605, 1.
Avots: ME II, 168
Avots: ME II, 168
kasējs
kasẽjs, ‡
2) wer kratzt:
kam mugura niez, tas gan kasēju atruod, wornach einer ringt, das bekommt er Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ringen").
Avots: EH I, 591
2) wer kratzt:
kam mugura niez, tas gan kasēju atruod, wornach einer ringt, das bekommt er Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ringen").
Avots: EH I, 591