kaulene

kaũlene [Wolm.], die Steinbeere Mag. IV, 2, 49: kauleņu kauliņus savāra un šuo tēju dzeŗ, kad mugura sāp Etn. I, 30.

Avots: ME II, 174


kaulene

kaũlene: auch AP., Orellen, Pussen, Ramkau, Salis, Seyershof, Siuxt, (mit àu2) Linden in Kurl.

Avots: EH I, 593