kaûtrîgs,

1) ekelhaft, widrig
Etn. IV, 50; [eklend Mag. XVI, 2, 69];

2) zögernd, schüchtern, blöde:
mani bē̦rni tādi kautrīgi Serb. Pēterītis sāka kautrīgi sūkāt cukurgraudiņu RSk. II, 138

Avots: ME II, 180

kaûtrîgs;

1): be̦bru kārklu daudz nevar dzert: viņi kautrīgi Heidenfeld.

Avots: EH I, 596