kavẽjs, kâvẽjs, wer tötet, schlachtet, schlägt, der Mörder: ve̦lna kāvējs tūliņ aizaulekšuojis LP. VI, 706; ripu kavējs; kavējiês, Leute, die sich prügeln: beidzuot kavējies paķē̦ruši baļķus LP. VII, 1323. vecīši sāka kavājuos (= kavējuos) pārrāt Kaudz. M. 48. [kavēji L., kāvēji U., das Nordlicht.]

Avots: ME II, 181

kavẽjs: der Schlächter - auch Seyershof: luopu kavējiņš BW. 2686, 14.

Avots: EH I, 596