klâtu, = klât, in der Nähe, nahe; das -u noch erhalten in Olai, Hofzumberge, Sessau, Apschuppen, N. - Schwanb.: trīs tautieši klātu bija BW. 6168. viņš man klātu rada Weinsch., Lesten; kāda klātu radu meita RKr. XVI, 186.

Avots: ME II, 219

klâtu: mums pļavas klâtu ² pie mājām Lesten. mums ... buots k., ka vai[r]s klātāku nevar būt Behnen n. FBR. XVI, 149. nepiebrauc pa[r] k. ebenda.

Avots: EH I, 613