klambāns
klam̃bãns,
1) [Trik., C.] ein mageres Pferd
Oknist n. Etn. I, 138;
2) ein Taumelnder:
iet kâ klambāns klambu klambām (taumelnd), man gan˙drīz virsū uzskrēja Etn. II, 33, C.
Avots: ME II, 211
1) [Trik., C.] ein mageres Pferd
Oknist n. Etn. I, 138;
2) ein Taumelnder:
iet kâ klambāns klambu klambām (taumelnd), man gan˙drīz virsū uzskrēja Etn. II, 33, C.
Avots: ME II, 211