kleķeris,

1) der Lärmmacher, der Unstäte, Unbeständige:
kuo tāds kleķeris precēcies; tas jau ar visām meitām kleķerējas Naud.;

2) etwas, womit man Lärm machen kann:
dancuojiet, panāksnieki, jums skanēja sudrabiņš; kāzu ļaudis nevarēja ar tiem skārda kleķeŗiem BW. 24053.

Avots: ME II, 221

‡ II kleķeris Seyershof, ein lahmes und steifes Lebewesen.

Avots: EH I, 614

‡ III kleķeris Dunika, jem., der liederlich arbeitet.

Avots: EH I, 614