klederêt, - ẽju, intr., wackeln: ve̦cais galds tâ klederē, ka uz tā nevar rakstīt Sassm. [Zu li. klèderuoti "шататься"; vgl. auch kdadaņķis.]

Avots: ME II, 220

klederêt, ‡

2) mühsam gehen
Stenden: man ar savu slimuo kāju gŗūti k.

Avots: EH I, 613