kludzīt

kludzît, - ĩju, tr., gierig schlingen: viņš kludzī biezputru Nigr.

Avots: ME II, 233


kludzīt

kludzît: vistas kludzī (ē̦d lielām klugām) rāceņus NB.; mit grossen Schlücken trinken NB.

Avots: EH I, 621