klunduris

klùnduris 2 klùndurkājis 2 , [klunderkāja Wid., comm.,] ein Umhertreiber; ein Schiefbeiniger, Schwachbeiniger: tas ciemiņu klundurkājis nāca meitu lūkuoties BW. 12102; 12388. klundurkāja tautu dē̦ls, kuŗš ve̦lss tevi šeit atspēra BW. 15594.

Avots: ME II, 235


klunduris

klùnduris 2 : kluñde̦rs Ugalen n. FBR. VII, 18.

Avots: EH I, 623