klusa, auch kluse, die Stille Spr., Druva I, 622: drausmīgi nuoskrapš ārā durvis pusnakts klusē Duomas II, 1024. [Neologismus?]

Avots: ME II, 237

klusa: caur klusu jūtams lapu trīsējums E. Grünberga Zvārguļi 27.

Avots: EH I, 624