knābāt
knãbât, [li. knobóti "брать размазывая"], - ãju, tr., freqn. zu knābt,
1) wiederholt picken, hacken, zupfen:
vistas knābāja graudus Kand. tur sniedzīte knābāja kādu ciekuru MWM. VI, 120. lieli putni knābāja zirga gaļu LP. VI, 304;
2) fig., sticheln, vexieren:
biedri sākuši tuo knābāt Grünh.;
[3) pflücken
VL. n. U.] Refl. - tiês, sich mit dem Picken, Hacken beschäftigen: (vistas) knābājas pa miltiem LP. I, 188.
Avots: ME II, 244
1) wiederholt picken, hacken, zupfen:
vistas knābāja graudus Kand. tur sniedzīte knābāja kādu ciekuru MWM. VI, 120. lieli putni knābāja zirga gaļu LP. VI, 304;
2) fig., sticheln, vexieren:
biedri sākuši tuo knābāt Grünh.;
[3) pflücken
VL. n. U.] Refl. - tiês, sich mit dem Picken, Hacken beschäftigen: (vistas) knābājas pa miltiem LP. I, 188.
Avots: ME II, 244