kneijāt

kneijât U.,

1) die Rippe schlagen;

2) mit dem Stock gehen, hinken.

Avots: ME II, 245


kneijāt

kneijât, ‡

3) "niekuojuoties, kuoku cirst jeb ruobīt" (mit ) NB.: gans nuo gaŗa laika kneijāja sprangu.

Avots: EH I, 629