[kner̂kt Bielenstein L. Spr. I, 59, knarren. - Vgl. kņerkt.]

Avots: ME II, 245

kner̃kt: (li. kner̃kti "flennen"), ‡

2) "nīkt" (von einem Besoffenen)
Ledmannshof: viņš (dzē̦rājs) ne vairs dzer ne iet mājās, tikai kne̦rkst.

Avots: EH I, 629