knidināt

[I knidinât, keimepn machen Wolmarshof, Idwen.]

Avots: ME II, 246


knidināt

[II knidinât Warkl. "= knibinât"(?)]

Avots: ME II, 246


knidināt

II knidinât, ‡ Refl. -tiês, jucken machend herumkriechen Ermes, Salis, Schnehpeln, Wandsen: mazus krābaiņus, kas gar kājām knidinājās Pēt. Av. IV, 150.

Avots: EH I, 630


knidināt

III knidinât "?": jis kaļ, jis dreijā, jis kniedes knidina Rīg. Av.; [in Eversmuiža bedeute es: einem durchgetriebenen Nagel die Spitze dem obern Ende gleich machen.]

Avots: ME II, 246