knost

knuost,

1) = knuosīt U.;

2) knuost pie dzīvas nabadzības, jem. zum Krüppel schlagen
Mag. XIII, 3, 70.

Avots: ME II, 252


knost

knuost, ‡

3) "nach Leibeskraften arbeiten"
(??) Laidsen.Refl. -tiês,

1) "sich maustern"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; suņi knuošas Kr. Modohn;

2) "puosties, ceļā taisīties" (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 635