knāpt

knàpt,

1) [Wolm., Trik., Arrasch, N. - Peb., knàpt 2 Bers.], L., C., U., [Serbigal], Ronneb., Kaunata, = knābt;

2) bites knāpt, = bites kāpt: tē̦vs aizgāja bišu knāpt Kalzenau.

Avots: ME II, 244


knāpt

knàpt,

1): auch (mit

â 2 ) Schrunden n. FBR. XIII, 102, AP.: kuoka knāpamuo ("?") BW. 4000.

Avots: EH I, 629