knîbeklis ² eine Vorrichtung zum Krebsen: vēžus mē̦dz ķert ar knībekli, tas ir ieplē̦stu kuoku, kuŗā šķersām ielikts sprunguliņš Dond. Zu knebt. [Reimwort zu gnībeklis.]

Avots: ME II, 247

knîbeklis ² : kuo lai viņš tādā knībeklī dara? Dünsb. Joc. pas. un stāst. 63.

Avots: EH I, 631