[kùocenis N. - Peb. "ein Gefäss aus einem Holzklotz"]; kuoce̦ns U., ein hölzernes Gefäss, Futteral.

Avots: ME II, 340

kùocenis, ‡

2) "= kuociņš" Kreuzb. n. BielU.: saule lēca sarkanā kuocenī (Var.: kuocinā); jāj tautieši... tā kuociņa me̦klē̦dami BW. 33786, 2 var.

Avots: EH I, 685