kuôdinât [li. kándinti "давать кусать"],

1) [beissend machen
Für. I]; e̦nkuri kuodināt, machen, dass der Anker im Grunde fasst U.;

2) breizen:
šādus kuoka darbus var vienkārši un lē̦ti kuodināt A. XXI, 512;

3) einschärfen, strenge anbefehlen:
rūgtu aizrādījumu kuodināta B. Vēstn. māju sievas viņai kuodināja, lai pie altāŗa pieminuot brūtgānam kāju RKr. XVI, 99; [zum Anbiss reizen L.; mahnen, treiben Für. I].

Avots: ME II, 341

I kuôdinât,

1): e̦nkuri k. ārā Segew., den Anker lichten;

2): auch Segew.; k. dzijas Warkl. k. kuoku me̦lnu ebenda;

3): tâ vien kuodināja viens uotrs, lai neiet kuopā Salis. Baibele ... kuodināja Jānim ... nešķirties nuo viņas Janš. Mežv. ļ. II, 417.

Avots: EH I, 685

‡ II kùodinât ² Bērzgale, mager werden lassen Warkl.: k. luopus uz plikas pļavas.

Avots: EH I, 685