kods
I kuods U.,
[kuôds (gen.
kuôda) Lis., Trik., Wolmarshof,
kuôds 2 Selg.,
kuôds, -s Ronneb. (li.
kandìs)], = kuoda I:
šie nevar glābties nuo rūsas un kuodiem Glück Baruch 6, 11.
jūsu drēbes ir kuodu barība tapušas Jakob 5, 2.
nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kuodi un rūsa tās samaitā Matth. 6. 19.
[Zu kuôst "beissen", s. W. Schulze KZ. XLIII, 379, Persson Beitr. 808 und 881, Bugge BB. III, 103, Leskien Abl. 375.]Avots: ME II,
341
kods
I kuods:
auch (mit uô ) Ildzene.Avots: EH I,
686
kods
II kuods,
mager Infl. n. U.: kuo nu ar kuodu zirdziņu peļņā brauksi! Laud. bija kuoda guotiņa; vairāk par viņu tirguotājs nedeva Laud. kuoda gaļa U. Vgl. kũds.Avots: ME II,
341
kods
II kuods:
auch Pas. VII, 364 (aus Lettg.), Birkerts Latv. sakāmv: 3014 (aus dem Ostle.), Wessen, (mit ùo 2 ) Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdtne, (mit uô ) Prl., Saikava: k. cilvē̦ks Auleja. k. kai sakārne ebenda. kuoda zems ebenda, grūdeņi taidi kuodāceņi (Deminutivform) ebenda.Avots: EH I,
686