kuome̦t,

1) "?": prece kuome̦t kļūs pikanta MWM. VII, 500;

[2) kūome̦t ² Kl., kùome̦t PS., Trik., kuõme̦t C., während,
kamē̦r].

Avots: ME II, 344

kuome̦t,

2): auch (mit uô ) Saikava;

3) (s. unter kuômeš ): auch (mit uô ) Fest., Saikava: šis cilvē̦ks tur dzīvuojuot jau k. (wie lange schon)
Saikava; ‡

4) = kamẽ̦r 1 c, seit(dem): piekts gads, kuôme̦t tevi nēšu redzē[ju]se Prl. n. FBR. VI, 97; ‡

5) = kamẽ̦r 1 b, bis: tik ilgi vārīja, kuôme̦t ... maisījums nuostājās Saikava n. Fil. mat. 177 (ähnlich FBR. XVII, 94 aus Lautere).

Avots: EH I, 687

‡ ko˙me̦t (aus kuo˙me̦t?) Warkl., = kuô meš, kuôpš 3: k. kai Jānis aizgāja jau!

Avots: EH I, 638