[koñca Karls.],

1) auch konce, die Hacke des Pferdes:
pie koncēm piedurties, an die Hacken stossen U.;

[2) koñca Karls., = konna].

Avots: ME II, 254

koñca,

2): auch Ruj.; ‡

3) ein abgenutzter Besen
(mit oñ ) Ruj.: mēžamā k. Seyershof. kad peŗamā sluota šāda nuomē̦zta, tad saka: tā vairāk nav kâ k. Seyershof; ‡

4) der Strunk, das untere (dickere) Ende eines Pflanzenstengels
(mit oñ ) Seyershof: koncas ir kartupeļlakstu re̦zģaļi. kāpuostu koncas; ‡

5) der Fuss
(pejorativ) Seyershof (mit oñ): ka tu nedabū pa koncām! ‡

6) koñcas Seyershof "āda. kas pie itrga kājām, sākuot nuo kāju nagiem līdz gūžām". Vgl. kuñca ‡ III.

Avots: EH I, 638