kuop (e) niẽks, kuõpniẽks, jem., der mit einem andern zusammenhält (kuopā), in intimem Verhaltnis lebt, der Genosse, Buhle: kur ar kuopniekiem saviem bij priekšā Dünsb. lūk, kur sirds draugi, lūk, kur kuopnieki Treum. Uozuols un Made e̦suot kuopnieki Seibolt. pruom, tu žūpa un kuopnieks! Seibolt.

Avots: ME II, 346

kuopniẽks: meita ir ar zaldātu kuopniece Pas. VIII, 60. - "Verhaltnis" ME. II, 346 zu verbessern in "Verhältnis".

Avots: EH I, 687