koķis

kuõķis [Planhof],

1) ein schlechter Kuchen
Ruj. n. U. (vgl. kuoka);

[2) "= besiņa" Planhoff; reimt zu puoķis].

Avots: ME II, 343


koķis

II kuoķis 2 Saikava, Stelp ; =kùoķe 2.

Avots: EH I, 686