krāsot
[
krāsnuot,
zieren, schmücken Für. I.]
Avots: ME II,
268
krāsot
kràsuôt, tr.,
färben, malen: ni vaskuots, ni krāsuots (galds) BW. 1422.
asinis krāsuojušas e̦ze̦ra ūdeni gluži sarkanu LP. VII, 1022. Refl.
- tiês, prangen, sich färben: viss, kas priekš viņa acīm mīlīgi krāsuojās... Poruk.
Avots: ME II,
268,
269