krẽnêt, -u, -ẽju, intr., lange auf etw. vergeblich warten, quienen Etn. IV, 99. kuo tu te vārtu priekšā vien krēni? Janš., K. [Vgl. krēmêt.]

Avots: ME II, 275

krẽnêt: auch praes. -ēju; lai krē̦n (wartet ängstlich?) tik tā vainīgā Janš. Atpūta № 386, S. 4. zirgs ..., galvu nuodūris, durnējuot un krēnējuot Janš. Dzimtene II ² , 323. kvernē un krēnē ... klusā vientulībā Līgava II, 465. kuo tu krẽni? Schnehpeln.

Avots: EH I, 651