krũza, krũze [Wolm.], Demin. verächtl. krũžele, ein irdener Krug: salde̦ns alus krūziņā. krūziņu likt, einen irdenen Krug - namentlich auf den Magen - legen - eine Volkskur: vainīguo vietu nuobrauka un nuoliek ar krūziņām Etn. II, 162. [Nebst li. krúzas und estn. (k)rūź aus mnd. krûs "Krug."]

Avots: ME II, 293

krũzât (unter krũzêt), ‡

2) sich mit Eisblumen bedecken
NB.: luogi krūzā. - Zur Bed. vgl. auch nùokrūzât 2.

Avots: EH I, 663

I krũza: auch Dunika, Frauenb., Kal., OB., Rutzau, Siuxt: dižā k. nemazgāta BW. 31147. zeltītā krūziņā 30281.

Avots: EH I, 663

I krũze: izlija me̦dus k. BW. 382,14.

Avots: EH I, 663

II krũza (unter krũze II): jakām krūzas šuva apkārt Siuxt. krūzas taisīja gar apakšsvārkiem ebenda; die Krolie im Garn Seyershof: krūzās sagriezta dzīve (= dzija).

Avots: EH I, 663