krauklêt, - ẽju, kruaklinât, krächzen (von einem Raben): krauklīt[i]s skrēja krauklē̦dams BW. 13774. kuo kraukļi krauklināja? 13063.

Avots: ME II, 263

‡ kraûlêt ² , -ẽju NB., tamen, praûlêt: bē̦rzs ātri kraulē.

Avots: EH I, 643