I kre̦bulis: apskatuot tuo kre̦bulīti (geschmolzenes und ins Wasser gegossenes Blei) Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 2.

Avots: EH I, 646

‡ II kre̦bulis, eine Unebenheit Seyershof: aitai kuņķis vietum ir glums, vietum tâ kâ kre̦buļi iekšā: "kraupa" Lems.: galvā same̦tušies kre̦buļi. viņam tādi lieli kre̦buļi uz ruokām.

Avots: EH I, 646

kre̦bulis, verächtliche Bezeichnung von Person und Sachen ["nejē̦ga, netārpis" Dond.], so auch kreble: tik tāds kre̦bulis vakara brālis BW. 21095. šis kre̦bulis tikkuo bij dzimis Dünsb. šī kreble lepnīgi cēlās Dünsb. [Vgl. krē̦̃bulis.]

Avots: ME II, 270