krecināt

I krecinât, intr., freqn., wiederholt husten: viņš krecina vien: drīz mirs Mar. n. RKr. XV, 119.

Avots: ME II, 270


krecināt

I krecinât, ‡

2) "mit einer Bockstimme singen"
Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 199.

Avots: EH I, 647


krecināt

[II krecinât, gerinnen machen Nigr., Bauske.]

Avots: ME II, 270