kremst

kremstele [N.-Peb.] "vē̦smas rīkle" Los, n. Etn. IV, 98; ["Knorpel" Bauske].

Avots: ME II, 273


kremst

[krèmst, -šu, -tu C., N.-Peb., LKVv., Wid., = krìmst.]

Avots: ME II, 273


kremst

krèmst,

1): auch (mit em) Adsel, Sessw.; ‡

2) häufig jem. anfahren, schelten:
kuo tu kremt mani augu dienu! Frauenb.; ‡

3) schlagen
Warkl.: k. pa purnu. ‡ Refl. -tiês, nagen (fig.): pavaicāt... par visu, kas tik gauži kremtās krūtīs Brigadere Diėvs, daba, darbs 329. viņam sirdī bē̦das krèmtās Serbig. kuo viņš var sevī krem̂sties 2 (sich ärgern)! Jürg., Lemb.

Avots: EH I, 648