krijât, -ãju, krijuôt,

1) schinden
Biel. n. U.;

2) den Schlitten mit Lindenholz füttern;

3) Garn auf einen Haspel aufwinden
A.-Schwanb.

Avots: ME II, 278

krijât,

3): dzijis (acc. pl.) krijā uz krijiem Mahlup, Stom.; ‡

4) mit Hilfe eines Riegensiebes sieben
AP.: izkuļuot labību ar spriguļiem, lieliem salmiem pa apakšu ir sabirzuši salmi kuopā ar graudiem; tuos liek uz režģa un purina jeb krijā, lai graudi izbirtu. Subst. krijâšana Bigauņc. 42 "?".

Avots: EH I, 653